Home Page First Sutta Next Vagga
Udānapāḷi 5: Soṇavaggo
[PTS Page 047] [\q 47/]
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena rājā Pasenadi Kosalo Mallikāya deviyā saddhiṃ uparipāsādavaragato hoti. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo Mallikaṃ deviṃ etad-avoca: “atthi nu kho te Mallike kocañño attanā piyataro?"-ti. “Natthi kho me mahārāja kocañño attanā piyataro” ti. “Tuyhaṃ pana mahārāja atthañño koci attanā piyataro?"-ti. “Mayham-pi kho Mallike natthañño koci attanā piyataro” ti.
2. Atha kho rājā Pasenadi Kosalo pāsādā orohitvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho rājā Pasenadi Kosalo Bhagavantaṃ etad-avoca: “Idhāhaṃ bhante Mallikāya deviyā saddhiṃ uparipāsādavaragato Mallikādeviṃ etad-avocaṃ: “atthi nu kho te Mallike kocañño attanā piyataro?"-ti. Evaṃ vutte Mallikādevī maṃ etad-avoca: “natthi kho me mahārāja kocañño attanā piyataro” ti. “Tuyhaṃ pana mahārāja atthañño koci 2 attanā piyataro?"-ti. Evaṃ vutte ahaṃ bhante Mallikaṃ deviṃ etad-avocaṃ: “mayham-pi kho Mallike natthañño koci attanā piyataro” ti.
3. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
2212,|1111|21212 Rucirā x2
“Sabbā disā
anuparigamma cetasā
2212,|1111|21211
Nevajjhagā piyataramattanā
kvaci.
2212,|112|2122 Tuṭṭþubha
x2
Evaṃ piyo puthu attā
paresaṃ
2212|2,11|2122
Tasmā na hiṃse
paramattakāmo” ti.
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho āyasmā [PTS Page 048] [\q 48/] Ānando sāyanhasamayaṃ patisallānā vuṭṭhito yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad-avoca: “acchariyaṃ bhante, abbhutaṃ bhante, yāva appāyukā hi bhante Bhagavato mātā ahosi. Sattāhajāte Bhagavati Bhagavato mātā kālam-akāsi. Tusitaṃ kāyaṃ upapajjī”-ti. 3 “Evam-etaṃ Ānanda appāyukā hi Ānanda bodhisattamātaro honti, sattāhajātesu bodhisattesu bodhisattamātaro kālaṃ karonti, Tusitaṃ kāyaṃ upapajjantī”-ti.
2. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
2212|2,12|21221 Tuṭṭhubha x4 4
“Ye keci bhūtā bhavissanti
ye vāpi
2212|21,1|2122
Sabbe gamissanti pahāya
dehaṃ.
2222|2,11|2122
Taṃ sabbaṃ jāniṃ
kusalo viditvā
2212,|212|2122
Ātāpiyo brahmacariyaṃ
careyyā”-ti.
5-3: Suppabuddhakuṭṭhisuttaṃ (43)
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena Rājagahe Suppabuddho nāma kuṭṭhi ahosi, manussadaḷiddo manussakapaṇo manussavarāko.
2. Tena kho pana samayena Bhagavā mahatiyā parisāya parivuto dhammaṃ desento nisinno hoti. Addasā kho Suppabuddho kuṭṭhi taṃ mahājanakāyaṃ dūrato va sannipatitaṃ. Disvānassa etad-ahosi: “nissaṃsayaṃ kho ettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhājiyissati. Yannūnāhaṃ yena so mahājanakāyo tenupasaṅkameyyaṃ. Appeva nāmettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā labheyyanti".
[BJT Page 224] [\x 224/]
3. Atha kho Suppabuddho kuṭṭhi yena so mahājanakāyo tenupasaṅkami. Addasā kho Suppabuddho kuṭṭhi Bhagavantaṃ mahatiyā parisāya parivutaṃ dhammaṃ desentaṃ nisinnaṃ. Disvānassa etad-ahosi: “na kho ettha kiñci khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā bhājiyati, samaṇo ayaṃ Gotamo parisatiṃ dhammaṃ deseti. Yannūnāham-pi dhammaṃ suṇeyyanti. Tattheva ekamantaṃ nisīdi. “Aham-pi dhammaṃ sossāmī”-ti. Atha kho Bhagavā sabbāvantaṃ [PTS Page 048] [\q 48/] parisaṃ cetasā cetoparicca manasākāsi “ko nu kho idha bhabbo dhammaṃ viññātun?"-ti.
4. Addasā kho Bhagavā Suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ tassaṃ parisāyaṃ nisinnaṃ, disvānassa etad-ahosi: “ayaṃ kho idha bhabbo dhammaṃ viññātun”-ti. Suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ ārabbha ānupubbīkathaṃ 5 kathesi, seyyathīdaṃ? Dānakathaṃ, sīlakathaṃ, saggakathaṃ, kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṅkilesaṃ, nekkhamme ca ānisaṃsaṃ pakāsesi. Yadā Bhagavā aññāsi, Suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ kallacittaṃ muducittaṃ vinīvaraṇacittaṃ udaggacittaṃ pasannacittaṃ. Atha yā Buddhānaṃ sāmukkaṃsikā dhammadesanā taṃ pakāsesi, dukkhaṃ samudayaṃ nirodhaṃ maggaṃ. Seyyathāpi nāma suddhaṃ vatthaṃ apagatakālakaṃ sammad-eva rajanaṃ patigaṇheyya. Evam-eva Suppabuddhassa kuṭṭhissa tasmiṃ yeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi: “yaṃ kiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamman-ti.”
5. Atha kho Suppabuddho kuṭṭhi diṭṭhadhammo pattadhammo viditadhammo pariyogāḷhadhammo tiṇṇavicikiccho vigatakathaṃkatho vesārajjappatto aparappaccayo satthusāsane, uṭṭhāyāsanā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā 6 ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Suppabuddho kuṭṭhi Bhagavantaṃ etad-avoca: “abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintī-ti. Evam-eva Bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante Bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi, dhammañ-ca bhikkhusaṅghañ-ca. Upāsakaṃ maṃ Bhagavā dhāretu, ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”-ti.
6. Atha kho Suppabuddho kuṭṭhi Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito, samādapito, samuttejito, sampahaṃsito, Bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā Bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
[BJT Page 226] [\x 226/]
Atha kho Suppabuddhaṃ kuṭṭhiṃ acirapakkantaṃ 7 gāvī taruṇavacchā adhipātetvā jīvitā voropesi.
7. Atha kho sambahulā [PTS Page 050] [\q 50/] bhikkhū yena Bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū Bhagavantaṃ etad-avocuṃ: “yo so bhante Suppabuddho nāma kuṭṭhi Bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito, samādapito, samuttejito, sampahaṃsito, so kālakato. Tassa kā gati, ko abhisamparāyo” ti?
8. “Paṇḍito bhikkhave Suppabuddho kuṭṭhi, paccapādi dhammassānudhammaṃ, na ca maṃ dhammādhikaraṇaṃ vihesesi. Suppabuddho 8 bhikkhave kuṭṭhi tiṇṇaṃ saṃyojanānaṃ parikkhayā sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano” ti.
9. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu Bhagavantaṃ etad-avoca: “ko nu kho bhante hetu, ko paccayo yena Suppabuddho kuṭṭhi ahosi, manussadaḷiddo manussakapaṇo manussavarāko?"-ti.
10. “Bhūtapubbaṃ bhikkhave Suppabuddho kuṭṭhi imasmiṃ yeva Rājagahe seṭṭhiputto ahosi. So uyyānabhūmiṃ niyyanto addasa Tagarasikhiṃ paccekabuddhaṃ nagaraṃ piṇḍāya pavisantaṃ, disvānassa etad-ahosi: “kvāyaṃ kuṭṭhi kuṭṭhicīvarena hi vicaratī”-ti, niṭṭhuhitvā apasabyato 9 karitvā pakkāmi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccittha. Tasseva kammassa vipākāvasesena imasmiṃ yeva Rājagahe kuṭṭhi ahosi, manussadaḷiddo manussakapaṇo manussavarāko. So Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma saddhaṃ samādiyi, sīlaṃ samādiyi, sutaṃ samādiyi, cāgaṃ samādiyi, paññaṃ samādiyi. So Tathāgatappaveditaṃ dhammavinayaṃ āgamma saddhaṃ samādiyitvā, sīlaṃ samādiyitvā, sutaṃ samādiyitvā, cāgaṃ samādiyitvā, paññaṃ samidiyitvā, kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapanno devānaṃ Tāvatiṃsānaṃ sahabyataṃ. So tattha aññe deve atirocati vaṇṇena ceva yasasā cā-ti.
11. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
2121|1211||2122|1212 Anuṭṭþubha
x 2
“Cakkhumā visamāniva
~ vijjamāne parakkame,
2122|1222||2211|1212
Paṇḍito
jīvalokasmiṃ ~ pāpāni parivajjaye” ti.
[BJT Page 228] [\x 228/]
[PTS Page 051] [\q 51/]
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca Sāvatthiṃ antarā ca Jetavanaṃ macchake bādhenti. Atha kho Bhagavā pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram-ādāya Sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho Bhagavā te sambahule kumārake antarā ca Sāvatthiṃ antarā ca Jetavanaṃ macchake bādhente. Disvāna yena te kumārakā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā te kumārake etad-avoca: “bhāyatha tumhe 10 kumārakā dukkhassa? Appiyaṃ vo dukkhan?"-ti. “Evaṃ bhante bhāyāma mayaṃ 11 dukkhassa, appiyaṃ no dukkhan”-ti.
2. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
1221|1221||1222|1212 pathyā x 4
“Sace bhāyatha dukkhassa ~
sace vo dukkham-appiyaṃ,
2212|1222||2121|1212
Mā kattha pāpakaṃ
kammaṃ ~ āvi vā yadi vā raho.
1212|1222||1211|1212
Sace ca pāpakaṃ kammaṃ
~ karissatha karotha vā,
1222|1221||1211|
1212
Na vo dukkhā pamuttyatthi ~
upecca pi palāyatan”-ti.
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Pubbārāme Migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena Bhagavā tadahuposathe bhikkhusaṅghaparivuto nisinno hoti. Atha kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante paṭhame yāme uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena Bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad-avoca: “abhikkantā bhante ratti, nikkhanto paṭhamo yāmo. Cīranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu bhante Bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhan”-ti. Evaṃ vutte Bhagavā tuṇhī ahosi. Dutiyam-pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante majjhime yāme uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena Bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad-avoca: “abhikkantā bhante ratti, nikkhanto majjhimo yāmo. Ciranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu bhante Bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhan”-ti. Dutiyam-pi kho Bhagavā [PTS Page 052] [\q 52/] tuṇhī ahosi. Tatiyam-pi kho āyasmā Ānando abhikkantāya rattiyā nikkhante pacchime yāme uddhaṭe aruṇe nandimukhiyā rattiyā uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena Bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā Bhagavantaṃ etad-avoca: “abhikkantā bhante ratti, nikkhanto pacchimo yāmo. Uddhaṭo aruṇo nandimukhī ratti. Ciranisinno bhikkhusaṅgho, uddisatu bhante Bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhan”-ti. “Aparisuddhā Ānanda parisā” ti.
[BJT Page 230] [\x 230/]
2. Atha kho āyasmato Mahāmoggallānassa etad-ahosi: “kaṃ nu kho Bhagavā puggalaṃ sandhāya evam-āha “aparisuddhā Ānanda parisā” ti. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno sabbāvantaṃ bhikkhusaṅghaṃ cetasā ceto paricca manasākāsi. Addasā kho āyasmā Mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ dussīlaṃ pāpadhammaṃ asucisaṅkassarasamācāraṃ paṭicchannakammantaṃ assamaṇaṃ samaṇapaṭiññaṃ abrahmacāriṃ brahmacāripaṭiññaṃ 12 antopūtiṃ avassutaṃ kasambujātaṃ majjhe bhikkhusaṅghassa nisinnaṃ. Disvāna uṭṭhāyāsanā yena so puggalo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ puggalaṃ etad-avoca: “uṭṭhehāvuso diṭṭhosi Bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso” ti. Atha kho so puggalo tuṇhī ahosi. Dutiyam-pi kho āyasmā Mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ etad-avoca: “uṭṭhehāvuso diṭṭhosi Bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso” ti. Dutiyam-pi kho so puggalo tuṇhī ahosi. Tatiyam-pi kho āyasmā Mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ etad-avoca: “uṭṭhehāvuso diṭṭhosi Bhagavatā, natthi te bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāso” ti. Tatiyam-pi kho so puggalo tuṇhī ahosi.
3. Atha kho āyasmā Mahāmoggallāno taṃ puggalaṃ bāhāyaṃ gahetvā bahidvārakoṭṭhakā nikkhāmetvā sūcighaṭikaṃ datvā yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ etad-avoca: “nikkhāmito bhante so puggalo mayā. Parisuddhā parisā, uddisatu bhante Bhagavā bhikkhūnaṃ pātimokkhan”-ti. “Acchariyaṃ Moggallāna, abbhutaṃ Moggallāna, yāva bāhā gahaṇā pi nāma so moghapuriso āgamessatī”-ti.
[PTS Page 053] [\q 53/]
4. Atha kho Bhagavā bhikkhū āmantesi: “na dānāhaṃ bhikkhave itoparaṃ uposathaṃ karissāmi pātimokkhaṃ uddisissāmi. Tumheva dāni bhikkhave itoparaṃ uposathaṃ kareyyātha, pātimokkhaṃ uddiseyyātha. Aṭṭhānam-etaṃ bhikkhave anavakāso, yaṃ Tathāgato aparisuddhāya parisāya uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.
5. Aṭṭhime bhikkhave mahāsamudde acchariyā abbhutā dhammā, ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti. Katame aṭṭha? 13
(1) Mahāsamuddo bhikkhave anupubbaninno, anupubbapoṇo, anupubbapabbhāro, nāyatakeneva papāto. Yaṃ bhikkhave mahāsamuddo anupubbaninno, anupubbapoṇo, anupubbapabbhāro, nāyatakeneva papāto. Ayaṃ bhikkhave mahāsamudde paṭhamo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
(2.) Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati. Yaṃ bhikkhave mahāsamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati. Ayam-pi bhikkhave mahāsamudde dutiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
[BJT Page 232] [\x 232/]
(3.) Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati. Yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ. Taṃ kippañ-ñeva tīraṃ vāheti, 14 thalaṃ ussādeti 15. Yaṃ bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ, taṃ khippañ-ñeva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti. Ayam-pi bhikkhave mahāsamudde tatiyo acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
(4.) Puna ca paraṃ bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī. Tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddo tveva saṅkhaṃ gacchanti. Yaṃ bhikkhave, yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī. Tā mahāsamuddaṃ patvā jahanti purimāni nāmagottāni, mahāsamuddo tveva saṅkhaṃ gacchanti. Ayam-pi bhikkhave mahāsamudde catuttho acchariyo abbhuto dhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
(5.) Puna ca paraṃ bhikkhave yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antaḷikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yaṃ [PTS Page 054] [\q 54/] bhikkhave yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antaḷikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Ayam-pi bhikkhave mahāsamudde pañcamo acchariyo abbhutadhammo, 16 yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
(6.) Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Yaṃ bhikkhave mahāsamuddo ekaraso loṇaraso, ayam-pi bhikkhave mahāsamudde chaṭṭho acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
(7.) Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo bahūratano, 17 anekaratano. tatrimāni ratanāni, seyyathīdaṃ: muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitaṅko, masāragallaṃ. Yaṃ bhikkhave mahāsamuddo bahuratano, anekaratano, tatrimāni ratanāni, seyyathīdaṃ: muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitaṅko, masāragallaṃ. Ayam-pi bhikkhave mahāsamudde sattamo acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
[BJT Page 234] [\x 234/]
(8.) Puna ca paraṃ bhikkhave mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā: timi, timiṅgalo, timirapiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikā pi attabhāvā, dviyojanasatikā pi attabhāvā, tiyojanasatikā pi attabhāvā, catuyojanasatikā pi attabhāvā, pañcayojanasatikā pi attabhāvā. Yaṃ bhikkhave mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā: timi, timiṅgalo, timirapiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikā pi attabhāvā, dviyojanasatikā pi attabhāvā, tiyojanasatikā pi attabhāvā, catuyojanasatikā pi attabhāvā, pañcayojanasatikā pi attabhāvā. Ayam-pi bhikkhave mahāsamudde aṭṭhamo acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
Ime kho bhikkhave mahāsamudde aṭṭha acchariyā abbhutadhammā, 18 ye disvā disvā asurā mahāsamudde abhiramanti.
6. Evam-eva kho bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā abbhutadhammā, ye disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. Katame aṭṭha?
(1.) Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo anupubbaninno, anupubbapoṇo, anupubbapabbhāro, nāyatakeneva papāto, evam-eva kho bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā, anupubbakiriyā, anupubbapaṭipadā, nāyatakeneva aññāpaṭivedho. Yaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye anupubbasikkhā, anupubbakiriyā, anububbapaṭipadā, nāyatakeneva aññāpaṭivedho. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye paṭhamo acchariyo abbhutadhammo, 19 yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.
[PTS Page 055] [\q 55/]
(2.) Seyyathāpi bhikkhave mahasamuddo ṭhitadhammo velaṃ nātivattati, evam-eva kho bhikkhave yaṃ mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ, taṃ mama sāvakā jīvitahetu pi nātikkamanti. Yaṃ bhikkhave mayā sāvakānaṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ taṃ mama sāvakā jīvitahetu pi nātikkamanti. Ayam-pi bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye dutiyo acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.
(3.) Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo na matena kuṇapena saṃvasati, yaṃ hoti mahāsamudde mataṃ kuṇapaṃ taṃ khippañ-ñeva tīraṃ vāheti, thalaṃ ussādeti. Evam-eva kho bhikkhave yo so puggalo dussīlo pāpadhammo 20 asuci saṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto, assamaṇo samaṇapaṭiñño, abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, 21 antopūti, avassuto kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati. Atha kho naṃ khippañ-ñeva sannipatitvā ukkhipati.
[BJT Page 236] [\x 236/]
Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena. Yaṃ bhikkhave yo so puggalo dussīlo, pāpadhammo, asucisaṅkassarasamācāro paṭicchannakammanto, assamaṇo samaṇapaṭiñño, abrahmacārī brahmacāripaṭiñño, antopūti, avassuto, kasambujāto, na tena saṅgho saṃvasati. Atha kho naṃ khippañ-ñeva sannipatitvā ukkhipati. Kiñcāpi so hoti majjhe bhikkhusaṅghassa nisinno, atha kho so ārakāva saṅghamhā, saṅgho ca tena. Ayam-pi bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye tatiyo acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.
(4). Seyyathāpi bhikkhave yā kāci mahānadiyo, seyyathīdaṃ: Gaṅgā, Yamunā, Aciravatī, Sarabhū, Mahī. Tā mahāsamuddaṃ patvā 22 jahanti pūrimāni nāmagottāni, mahāsamuddo tveva saṅkhaṃ gacchanti. Evam-eva kho bhikkhave cattāro me vaṇṇā: khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddā. Te Tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, samaṇā Sakyaputtiyā tveva saṅkhaṃ gacchanti. Yaṃ bhikkhave cattāro me vaṇṇā: khattiyā, brāhmaṇā, vessā, suddhā. Te Tathāgatappavedite dhammavinaye agārasmā anagāriyaṃ pabbajitvā jahanti purimāni nāmagottāni, samaṇā Sakyaputtiyā tveva saṅkhaṃ gacchanti. Ayam-pi bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye catuttho acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.
(5.) Seyyathāpi bhikkhave yā ca loke savantiyo mahāsamuddaṃ appenti, yā ca antaḷikkhā dhārā papatanti, na tena mahāsamuddassa ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Evam-eva kho bhikkhave bahū ce pi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Yaṃ bhikkhave bahū ce pi bhikkhū anupādisesāya nibbānadhātuyā parinibbāyanti. Na tena nibbānadhātuyā ūnattaṃ vā pūrattaṃ vā paññāyati. Ayam-pi bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye pañcamo acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.
[PTS Page 056] [\q 56/]
(6.) Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo ekaraso loṇaraso. Evam-eva kho bhikkhave ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso. Yaṃ bhikkhave ayaṃ dhammavinayo ekaraso vimuttiraso. Ayam-pi bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye chaṭṭho acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.
[BJT Page 238] [\x 238/]
(7.) Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo 23 bahuratano, anekaratano, tatrimāni ratanāni: seyyathīdaṃ? Muttā, maṇi, veḷuriyo, saṅkho, silā, pavāḷaṃ, rajataṃ, jātarūpaṃ, lohitaṅko, masāragallaṃ. Evam-eva kho bhikkhave ayaṃ dhammavinayo bahuratano, anekaratano, tatrimāni ratanāni: seyyathīdaṃ? Cattāri satipaṭṭhānāni, 24 cattāri sammappadhānāni, 25 cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañcabalāni, sattabojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, yaṃ bhikkhave ayaṃ dhammavinayo bahuratano, anekaratano, tatrimāni ratanāni: seyyathīdaṃ? Cattāri satipaṭṭhānāni, cattāri sammappadhānāni, 26 cattāro iddhipādā, pañcindriyāni, pañcabalāni, sattabojjhaṅgā, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Ayam-pi bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye sattamo acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti.
(8.) Seyyathāpi bhikkhave mahāsamuddo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā: timi, timiṅgalo, timirapiṅgalo, asurā, nāgā, gandhabbā. Santi mahāsamudde yojanasatikā pi attabhāvā, dviyojanasatikā pi attabhāvā, tiyojanasatikā pi attabhāvā, catuyojanasatikā pi attabhāvā, pañcayojanasatikā pi attabhāvā. Evam-eva kho bhikkhave ayaṃ dhammavinayo mahataṃ bhūtānaṃ āvāso, tatrime bhūtā: sotāpanno, sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno, sakadāgāmi, sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, anāgāmi, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipanno, arahā, arahattaphalasacchikiriyāya 27 paṭipanno. Ayaṃ bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye aṭṭhamo acchariyo abbhutadhammo, yaṃ disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramanti. Ime kho bhikkhave imasmiṃ dhammavinaye aṭṭha acchariyā, abbhutadhammā, 28 ye disvā disvā bhikkhū imasmiṃ dhammavinaye abhiramantī”-ti.
7. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
2111|1211||1122|1211
Anuṭṭhubha
“Channam-ativivassati
29 ~ vivaṭaṃ nātivassati,
2222|1121||2222|1212 vip 5
Tasmā channaṃ vivaretha ~
evaṃ taṃ nātivassatī”-ti.
[PTS Page 057] [\q 57/]
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Mahākaccāyano Avantisu viharati Kuraraghare pavatte pabbate. Tena kho pana samayena Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo āyasmato Mahākaccāyanassa upaṭṭhāko hoti. Atha kho Soṇassa upāsakassa Kuṭikaṇṇassa rahogatassa patisallīṇassa 30 evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo Mahākaccāyano dhammaṃ deseti, nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan-ti.
[BJT Page 240] [\x 240/]
2. Atha kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo yenāyasmā Mahākaccāyano tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ etad-avoca: “idha mayhaṃ bhante rahogatassa patisallīṇassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo Mahākaccāyano dhammaṃ deseti. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan”-ti. Pabbājetu maṃ bhante ayyo Mahākaccāyano” ti.
3. Evaṃ vutte āyasmā Mahākaccāyano Soṇaṃ upāsakaṃ Kuṭikaṇṇaṃ etad-avoca: “dukkaraṃ kho Soṇa yāvajīvaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariyaṃ, iṅgha tvaṃ Soṇa, tattheva agārikabhūto samāno Buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñja, kālayuttaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariyan”-ti. Atha kho Soṇassa upāsakassa Kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭippassambhi.
4. Dutiyam-pi kho Soṇassa upāsakassa Kuṭikaṇṇassa rahogatassa patisallīṇassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo Mahākaccāyano dhammaṃ deseti. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan”-ti. Dutiyam-pi kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo yenāyasmā Mahākaccāyano tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ etad-avoca: “idha mayhaṃ bhante rahogatassa patisallīṇassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo Mahākaccāyano dhammaṃ deseti. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasati ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan”-ti. “Pabbājetu maṃ bhante ayyo Mahākaccāyano” ti.
[BJT Page 242] [\x 242/]
5. Dutiyam-pi kho āyasmā Mahākaccāyano Soṇaṃ upāsakaṃ Kuṭikaṇṇaṃ etad-avoca: “dukkaraṃ kho Soṇa yāvajīvaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariyaṃ, iṅgha tvaṃ Soṇa, tattheva agārikabhūto samāno Buddhānaṃ sāsanaṃ anuyuñja, kālayuttaṃ ekabhattaṃ ekaseyyaṃ brahmacariyan”-ti. Dutiyam-pi kho Soṇassa upāsakassa Kuṭikaṇṇassa yo ahosi pabbajjābhisaṅkhāro so paṭippassambhi.
6. Tatiyam-pi kho Soṇassa upāsakassa Kuṭikaṇṇassa rahogatassa patisallīṇassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo Mahākaccāyano dhammaṃ deseti. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan”-ti. Tatiyam-pi kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo yenāyasmā [PTS Page 058] [\q 58/] Mahākaccāyano tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho Soṇo upāsako Kuṭikaṇṇo āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ etad-avoca: “idha mayhaṃ bhante rahogatassa patisallīṇassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “yathā yathā kho ayyo Mahākaccāyano dhammaṃ deseti. Nayidaṃ sukaraṃ agāraṃ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṃ ekantaparisuddhaṃ saṅkhalikhitaṃ brahmacariyaṃ carituṃ. Yannūnāhaṃ kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajeyyan”-ti. “Pabbājetu maṃ bhante ayyo Mahākaccāyano” ti.
7. Atha kho āyasmā Mahākaccāyano Soṇaṃ upāsakaṃ Kuṭikaṇṇaṃ pabbājesi. Tena kho pana samayena Avantidakkhiṇāpatho appabhikkhuko hoti. Atha kho āyasmā Mahākaccāyano tiṇṇaṃ vassānaṃ accayena kicchena kasirena tato tato dasavaggaṃ bhikkhusaṅghaṃ sannipātetvā āyasmantaṃ Soṇaṃ upasampādesi.
8. Atha kho āyasmato Soṇassa vassaṃ vutthassa rahogatassa patisallīṇassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “na kho me so Bhagavā sammukhā diṭṭho. Api ca suto yeva me so Bhagavā īdiso ca īdiso cā-ti. Sace maṃ upajjhāyo anujāneyya, gaccheyyāhaṃ taṃ Bhagavantaṃ dassanāya Arahantaṃ Sammāsambuddhan”-ti. Atha kho āyasmā Soṇo sāyanhasamayaṃ patisallāṇā vuṭṭhito yenāyasmā Mahākaccāyano tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Soṇo āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ etad-avoca: “idha mayhaṃ bhante rahogatassa patisallīṇassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi: “na kho me so Bhagavā sammukhā diṭṭho. Api ca suto yeva me so Bhagavā īdiso ca īdiso cā-ti. Sace maṃ upajjhāyo anujāneyya, gaccheyyāhaṃ taṃ Bhagavantaṃ dassanāya Arahantaṃ Sammāsambuddhan”-ti. “Sādhu sādhu Soṇa, gaccha tvaṃ Soṇa, taṃ Bhagavantaṃ dassanāya Arahantaṃ Sammāsambuddhan”-ti.
[BJT Page 244] [\x 244/]
9. “Dakkhissasi tvaṃ Soṇa taṃ Bhagavantaṃ pāsādikaṃ pasādanīyaṃ santindriyaṃ santamānasaṃ uttamasamathadamathamanuppattaṃ dantaṃ guttaṃ yatindriyaṃ nāgaṃ. Disvāna mama vacanena Bhagavato pāde sirasā vandāhi, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihārañ-ca puccha: 31 upajjhāyo me bhante āyasmā Mahākaccāyano Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihārañ-ca pucchatī”-ti. “Evaṃ bhante” ti kho āyasmā Soṇo āyasmato Mahākaccāyanassa bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā āyasmantaṃ Mahākaccāyanaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā senāsanaṃ saṃsāmetvā pattacīvaram-ādāya yena Sāvatthī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena Sāvatthī 32 Jetavanaṃ Anāthapiṇḍikassa ārāmo [PTS Page 059] [\q 59/] yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Soṇo Bhagavantaṃ etad-avoca: “upajjhāyo me bhante āyasmā Mahākaccāyano Bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihārañ-ca pucchatī”-ti. “Kacci bhikkhu khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ? Kaccisi appakilamathena addhānaṃ āgato? Na ca piṇḍakena kilantosī”-ti. “Khamanīyaṃ Bhagavā yāpanīyaṃ Bhagavā appakilamathena cāhaṃ bhante addhānaṃ āgato na ca piṇḍakena kilantomhī”-ti.
10. Atha kho Bhagavā āyasmantaṃ Ānandaṃ āmantesi: “imassĀnanda āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī”-ti. Atha kho āyasmato Ānandassa etad-ahosi: “yassa kho maṃ Bhagavā āṇāpeti, imassĀnanda āgantukassa bhikkhuno senāsanaṃ paññāpehī”-ti. Icchati Bhagavā tena bhikkhunā saddhiṃ ekavihāre vatthuṃ. Icchati Bhagavā āyasmatā Soṇena saddhiṃ ekavihāre vatthuṃ, yasmiṃ vihāre Bhagavā viharati, tasmiṃ vihāre āyasmato Soṇassa senāsanaṃ paññāpesi. Atha kho Bhagavā bahudevarattiṃ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi. Āyasmā pi kho Soṇo bahudevarattiṃ abbhokāse nisajjāya vītināmetvā pāde pakkhāletvā vihāraṃ pāvisi. Atha kho Bhagavā rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya āyasmantaṃ Soṇaṃ ajjhesi: “paṭibhātu taṃ bhikkhu dhammo 33 bhāsitun”-ti.“Evaṃ bhante” ti kho āyasmā Soṇo Bhagavato paṭissutvā soḷasa Aṭṭhakavaggikāni sabbāneva sarena abhaṇī. Atha kho Bhagavā āyasmato Soṇassa Sarabhaññapariyosāne abbhanumodi: sādhu sādhu bhikkhu, suggahitāni bhikkhu, soḷasa Aṭṭhakavaggikāni sumanasikatāni supadhārītāni, kalyāṇiyāsi 34 vācāya samannāgato vissaṭṭhāya aneḷagalāya atthassa viññāpaniyā, kativassosi tvaṃ bhikkhū?”-ti. “Ekavasso ahaṃ Bhagavā”-ti. “Kissa pana tvaṃ bhikkhu evaṃ ciraṃ akāsī?"-ti. “Ciradiṭṭho me bhante kāmesu ādīnavo, api ca sambādho gharāvāso bahukicco bahukaraṇīyo” ti.
11. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
2222s1222ss2222s1212 pathyā x 2
“Disvā
ādīnavaṃ loke ~ ñatvā dhammaṃ
nirūpadhiṃ,
A1211|1222||2211|1212
Ariyo na ramatī pāpe ~
pāpe na ramatī sucī”-ti.
[BJT Page 246] [\x 246/] [PTS Page 060] [\q 60/]
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Kaṅkhārevato Bhagavato avidūre nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano 35 kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ paccavekkhamāno. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Kaṅkhārevataṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya attano kaṅkhāvitaraṇavisuddhiṃ paccavekkhamānaṃ.
2. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
2212|2,11|2122 Tuṭṭhubha x4
“Yā kāci
kaṅkhā idha vā huraṃ vā
11212|2,11|2122
Sakavediyā vā
paravediyā vā,
J212,|211|2122
36
Jhāyino 37 tā pajahanti sabbā
2212,|212|2122
Ātāpino brahmacariyaṃ
carantā”-ti.
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Rājagahe viharati Veḷuvane Kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā Ānando tadahuposathe pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram-ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho Devadatto āyasmantaṃ Ānandaṃ Rājagahe piṇḍāya carantaṃ, disvāna yena āyasmā Ānando tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmantaṃ Ānandaṃ etad-avoca: ajjatagge dānāhaṃ āvuso Ānanda aññatreva Bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṃ karissāmi saṅghakammāni cā”-ti. Atha kho āyasmā Ānando Rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena Bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā Bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā Ānando Bhagavantaṃ etad-avoca: “idhāhaṃ bhante pubbanhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaram-ādāya Rājagahaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasā kho maṃ bhante Devadatto Rājagahe piṇḍāya carantaṃ, disvāna yenāhaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā maṃ etad-avoca: “ajjatagge dānāhaṃ āvuso Ānanda aññatreva Bhagavatā aññatra bhikkhusaṅghā uposathaṃ karissāmi saṅghakammāni cā”-ti. Ajja bhante Devadatto saṅghaṃ bhindissati uposathañ-ca karissati saṅghakammāni cā”-ti.
2. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
1122|1221||2122|1212
pathyā
“Sukaraṃ
sādhunā sādhu ~ sādhu pāpena
dukkaraṃ,
2222|1112||21112|1212 vip 1
Pāpaṃ pāpena
sukaraṃ ~ pāpam-ariyehi dukkaran”-ti.
[BJT Page 248] [\x 248/]
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Tena kho pana samayena sambahulā māṇavakā Bhagavato avidūre saddhāyamānarūpā 38 atikkamanti. Addasā kho Bhagavā sambahule māṇavake avidūre saddhāyamānarūpe atikkamante.
2. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
11222|1222||2221|1212 pathyā x 2
“Parimuṭṭhā
paṇḍitābhāsā ~
vācāgocarabhāṇino,
2221|1222||2122|1212
Yāvicchanti
mukhāyāmaṃ ~ yena nītā na taṃ
vidū” ti.
1. Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ Bhagavā Sāvatthiyaṃ viharati Jetavane Anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā Cullapanthako Bhagavato avidūre nisinno hoti, pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā. Addasā kho Bhagavā āyasmantaṃ Cullapanthakaṃ avidūre nisinnaṃ pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā.
2. Atha kho Bhagavā etam-atthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi:
1212|21,1|21212 Jagatī
“Ṭhitena kāyena
ṭhitena cetasā
2212|2,11|2122 Tuṭṭhubha x5
Tiṭṭhaṃ nisinno uda
vā sayāno,
2212,|211|2122
Evaṃ satiṃ bhikkhu
adhiṭṭhahāno,
121,2|211|2122
Labhetha pubbāpariyaṃ
visesaṃ.
221,2|211|2122
Laddhāna pubbāpariyaṃ
visesaṃ
A1212,|212|2122
Adassanaṃ Maccurājassa
gacche” ti
Soṇavaggo pañcamo
Tassuddānaṃ:
Rājā appāyukā kuṭṭhi ~
kumārakā ca uposatho
Soṇo ca Revato Nando ~ saddhāya Panthakena cā-ti.
End Notes
1 BJT note: Soṇattherassa - palm leaf book.
2 Editor's note: BJT, kocañño, printer's error, correct elsewhere.
3 BJT note: Upapajjatī - palm leaf book.
4 Metre: BJT divides the first two lines incorrectly. In the first line we should exclude the second occurrence of ye m.c. line c has the Vedic opening.
5 BJT note: Anupubbīkathaṃ - palm leaf book; also seen somewhere else.
6 Editor's note: BJT, abhīvādetvā, printer's error, correct elsewhere.
7 BJT note: Atha kho Suppabuddhaṃ acirapakkantaṃ - palm leaf book.
8 Editor's note: BJT, Sūppabuddho, printer's error, correct elsewhere.
9 BJT note: Apasabyāmato - Thai; Apasāda - Dhammapada commentary; Apasahavyataṃ = ivetaṭa nisise??
10 BJT note: Vo tumhe - seen somewhere.
11 BJT note: Mayaṃ bhante - seen somewhere.
12 Editor's note: BJT, brahmacārīpaṭiññaṃ.
13 BJT note: Nadānāhaṃ bhikkhave ajjatagge uposathaṃ karissāmi pātimokkhaṃ uddisissāmī-ti - Aṭṭhaṅguttare Pahārādasuttaṃ.
14 BJT note: Pāpeti - in some places.
15 BJT note: Ussāreti - palm leaf book, printed book.
16 BJT note: Abbhuto dhammo - palm leaf book. Editor's note: BJT: abbhūtadhammo here, but elsewhere abbhutadhammo.
17 Editor's note: BJT, bahūratano, but bahuratano elsewhere.
18 BJT note: Abbhutā dhammā - palm leaf book.
19 BJT note: Abbhuto dhammo - palm leaf book; and in similar places below.
20 Editor's note: BJT, papadhammo, printer's error, correct elsewhere.
21 Editor's note: BJT, brahmacārīpaṭiññaṃ.
22 BJT note: Pattā - ChS.
23 Editor's note: BJT, mahasammudo, printer's error, correct elsewhere.
24 BJT note: Cattāro satipaṭṭhānā - everywhere else.
25 BJT note: Cattāro sammappadhānā - everywhere else.
26 BJT note: Cattāro satipaṭṭhānā, cattāro sammappadhānā - everywhere else.
27 BJT note: Arahattāya - ChS.
28 BJT note: Abbhutā dhammā - palm leaf book.
29 BJT note: Channaṃ ativassatī - palm leaf book.
30 Editor's note: note that BJT writes paṭisallīṇ- in this sutta, but paṭisallīn- elsewhere, (also normally paṭisallān-).
31 BJT note: Pucchāhī-ti - ChS.
32 Editor's note: BJT, Sāvatthi, printer's error, correct elsewhere.
33 BJT note: Dhammaṃ - palm leaf book.
34 BJT note: Kalyāṇiyāva - ChS.
35 BJT note: Attano ca - ChS.
36 Metre: In this line we need to read Ye jhāyino with ChS m.c.
37 BJT note: Ye jhāyino - ChS.
38 BJT note: Padhāyamānarūpā - ChS.