[BJT Page 122] [\x 122/]
Suttanipata
407. Pabbajjaṃ kittayissāmi yathā pabbaji cakkhumā,
408. Sambādho'yaṃ gharāvāso rajassāyatanaṃ iti,
409. Pabbajitvāna kāyena pāpaṃ kammaṃ vivajjayi,
410. Agamā rājagahaṃ buddho magadhānaṃ giribbajaṃ,
411. Tamaddasā bimbisāro pāsādasmiṃ patiṭṭhito,
412. Imaṃ bhonto nisāmetha abhirūpo brahā suci,
413. Okkhittacakkhu satimā nāyaṃ nīcā kulāmiva,
414. Te pesitā rājadūtā piṭṭhito anubandhisuṃ,
415. Samadānaṃ caramāno guttadvāro susaṃvuto,
416. Piṇḍacāraṃ caritvāna1 nikkhamma nagarā muni,
417. Disvāna vāsūpagataṃ tato2 dūtā upāvisuṃ,
418. Esa bhikkhu māhārāja paṇḍavassa purakkhato,
419. Sutvāna dūtavacanaṃ bhaddayānena khattiyo,
420. Sayānabhūmiṃ yāyitvā yānā orūyha khattiyo,
421. Nisajja rājā sammodi kathaṃ sārāṇīyaṃ tato,
422. Yuvā ca daharo cāsi paṭhamuppatito susu,
423. Sohayanto aṇīkaggaṃ nāgasaṃghapurakkhato,
424. Ujuṃ jānapado rājā himavantassa passato,
425. Ādiccā nāma gottena sākiyā nāma jātiyā,
426. Kāmesvādīnavaṃ disvā nekkhammaṃ daṭṭhu khemato,
Pabbajjāsuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1 Sapiṇaḍacāraṃ caritvā-mu. 1.
[BJT Page 126] [\x 126/]
427. Taṃ maṃ padhānapahitattaṃ nadiṃ nerañjaraṃ pati,
428. Namucī karuṇaṃ vācaṃ bhāsamāno upāgamī,
429. Sahassabhāgo maraṇassa ekaṃso tava jīvitaṃ,
430. Carato va te brahmacariyaṃ aggihuttañca juhano,
431. Duggo maggo padhānāya dukkaro durabhisambhavo,
432. Taṃ tathāvādīnaṃ māraṃ bhagavā etadabravī,
433. Aṇumattenapi puññena attho mayhaṃ na vijjati,
434. Atthi saddhā tathā viriyaṃ paññā ca mama vijjati,
435. Nadīnampi sotāni ayaṃ vāto visosaye,
436. Lohite sussamānamhi pittaṃ semhañca sussati,
1 Jīvambho-mu. 1
[BJT Page 128] [\x 128/]
438. Kāmā te paṭhamā senā dutiyā arati vuccati,
439. Pañcamī thīnamiddhaṃ te chaṭṭhā bhīru pavuccati,
440. Lābho siloko sakkāro micchā saddho ca yo yaso,
441. Esā namuci te senā kaṇhassābhippahāriṇī,
442. Esa muñjaṃ parihare dhīratthu mama jīvitaṃ,
443. Pagāḷhā ettha2 na dissanti eke samaṇabrāhmaṇā.
444. Samantā dhajiniṃ disvā yuttaṃ māraṃ savāhiniṃ,
445. Yantetaṃ nappasahati senaṃ loko sadevako,
446. Vasiṃ karitvā saṃkappaṃ satiñca suppatiṭṭhitaṃ,
447. Te appamattā pahitattā mama sāsanakārakā,
1 Aṭṭhamo-mu. 1.
[BJT Page 130] [\x 130/]
449. Medavaṇṇaṃva pāsāṇaṃ vāyaso anupariyagā,
450. Aladdhā tattha assādaṃ vāyasetto apakkami,
451. Tassa sokaparetassa vīṇā kacchā abhassatha,
Padhānasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane -pe- bhagavā etadavoca: catūhi bhikkhave aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti na dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca viññūnaṃ, katamehi catūhi: idha bhikkhave bhikkhu subhāsitaṃ yeva bhāsati no dubbhāsitaṃ dhammaṃ yeva bhāsati no adhammaṃ, piyaṃ yeva bhāsati no appiyaṃ, sacca yeva bhāsati no alikaṃ. Imehi kho bhikkhave catūhi aṅgehi samannāgatā vācā subhāsitā hoti na dubbhāsitā, anavajjā ca ananuvajjā ca vaññūnanti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
452. Subhāsitaṃ uttamamāhu santo
Atha kho āyasmā vaṃgīso upaṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca: paṭibhāti maṃ bhagavā paṭibhāti maṃ bhagavāti.
453. Tameya bhāsaṃ bhāseyya yāyattātaṃ na tāpaye,
454. Piyavācameva bhāseyya yā vācā patinanditā,
455. Saccaṃ ve amatā vācā asa dhammo sanantano,
456. Yaṃ buddho bhāsatī vācaṃ khemaṃ nibbānapattiyā,
Subhāsitasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
3. 4 Sundarikabhāradvājasuttaṃ
Evaṃ me sutaṃ: ekaṃ bhagavā kosalesu viharati sundarikāya nadiyā tīre. Tena kho pana samayena sundarikabhāradvājo brāhmaṇo sundarikāya nadiyā tīre aggiṃ suhati, aggihuttaṃ paricarati, atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo aggiṃ suhitvā aggihuttaṃ paricaritvā uṭṭhāyāsanā amannā catuddisā anuvilokesi ko nu kho imaṃ havyasesaṃ bhuñjeyyāti. Addasā kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo [PTS Page 080] [\q 80/] bhagavantaṃ avidūre aññatarasmiṃ rukkhamūle sasīsaṃ pārutaṃ nisinnaṃ disvāna vāmena hatthena havyasesaṃ gahetvā dakkhiṇena hatthena kamaṇḍalaṃ gahetvā yena bhagavā tenupasaṅkami.
Atha kho bhagavā sundarika bhāradvājassa brāhmaṇassa padasaddena sīsaṃ vivari, atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo "muṇḍo ayaṃ bhavaṃ muṇḍako ayaṃ bhavanti" tato va puna nivattitukāmo ahosi, atha kho sundarikabhāradvājassa brāhmaṇassa etadahosi.
457. Na brāhmaṇo no'mhi na rājaputto
458. Saṅghāṭivāsī agaho carāmi
459. Pucchanti ve bho brāhmaṇā brāhmaṇehi
460. Kiṃ nissitā isayo manujā khattiyā brāhmaṇā
461. Addhā hi tassa hutamijjhe (iti brāhmaṇo)
[BJT Page 136] [\x 136/]
463. Yaññe ratāhaṃ bho gotama
464. Tena hi tvaṃ brāhmaṇa odahassu sotaṃ
465. Mā jātiṃ pucchi caraṇañca puccha
466. Saccena dantā damasā upeto
468. Ye vītarāgā susamāhitindriyā
469. Asajjamānā vicaranti loke
1 Paññapekkho-machasaṃ.
[BJT Page 138] [\x 138/]
471. Samo samehi visamehi dūre
472. Yamhi na māhā vasatī na māno
473. Nivesanaṃ yo manaso ahāsi
474. Samāhito yo udatāri oghaṃ
475. Bhavāsavā yassa vacīkharā ca
476. Saṅgātigo yassa na santi saṅgā
[PTS Page 084] [\q 84/]
478. Parovarā yassa samecca dhammā
479. Saṃyojanaṃ jātikhayanatadassī
480. Yo attanāntānaṃ nānupassati
481. Mohantarā yassa na santi keci
[PTS Page 085] [\q 85/]
1. Akāmo - musyā.
[BJT Page 142] [\x 142/]
384. Aññena ca kevalinaṃ mahesiṃ
385. Sādhāhaṃ bhagavā tathā vijaññaṃ
386. Sārambā yassa vigatā cittaṃ yassa anāvilaṃ,
387. Simantānaṃ vitoraṃ jātimaraṇakovidaṃ,
388. Bhukuṭiṃ vinayitvāna pañajalikā namassatha,
389. Buddho bhavaṃ arahati puraḷāsaṃ
Atha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, muḷhassa vā maggaṃ ācikkekhayya, andhakāre vā tela pajjotaṃ dhareyya cakkhumanto rūpāni dakkhinti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyevana dhammo pakāsito esāhaṃ bhavantaṃ gomaṃ saraṇaṃ gacchāmidhammañca bhikkhusaṅghañca labheyyāhaṃbhoto gotamassa santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadanti, alattha kho sundarikabhāradvājo buhmaṇo bhagavato santika pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ, dacirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko cupakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharatto na cirasse ca yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti.
Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khiṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇiṃ nāparaṃ itthāntāyāti abbhaññāsi aññataro ca kho panāyasmā bhāradvājo arahattaṃ ahositi.
Sundarikabhāradvājasuttaṃ niṭṭhitaṃ
[BJT Page 144] [\x 144/]
Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhaguṭe pabbate. Atha kho māgho māṇavo yena bhagavā tenupasaṅkami upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ1- vitisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisanno kho māgho māṇavo bhagavantaṃ [PTS Page 087] [\q 87/] etadavoca:
Ahaṃ hi bho gotama, dāyako dānapati vadaññu yācayogo dhammena bhoge pariyosāmi, dhammena bhoge pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekasasāpi dadāmi davinnampi dadāmi tiṇṇampi dadāmi catunnampi dadāmi pañcannampi dadāmi chattampi dadāmi sattannampi dadāmi aṭṭhannampi dadāmi vanannampi dadāmi dasannampi dadāmi visāyapi dadāmi tiṃsāyapi dadāmi cattārisāyapi dadāmi paññāsāyapi dadāmi satassapi dadāmibhiyyopi dadāmi. Kaccāhaṃ gotamaṃ ekaṃ dadanto evaṃ yajanto bahuṃ puññaṃ pasavāmiti,
Tagagha tvaṃ māṇava, evaṃ dadanto evaṃ yajanno pariyesitvā dhammaladdhehi bhogehi dhammādhigatehi ekasasāpi dadāmi davinnampi dadāmi tiṇṇampi dadāmi catunnampi dadāmi pañcannampi dadāmi chattampi dadāmi sattannampi dadāmi aṭṭhannampi dadāmi vanannampi dadāmi dasannampi dadāmi visāyapi dadāmi tiṃsāyapi dadāmi cattārisāyapi dadāmi paññāsāyapi dadāmi satassapi dadāmibhiyyopi dadāmi. Kaccāhaṃ gotamaṃ ekaṃ dadanto evaṃ yajanto bahuṃ puññaṃ pasavāmiti,
Atha kho māgho māṇavo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi.
490. Pucchāmabhaṃ gotamaṃ vadaññuṃ (iti māgho māṇavo)
491. Yo yācayogodānapati gahaṭṭho (māghāti bhagavā)
1. Sāraṇiyaṃ - machasaṃ, mu2 2. Agahaṃ - mu2
[BJT Page 146] [\x 146/]
493. Yo ce asintā vicaranti loke
494. Ye sabbaṃsayojanabandhanacchidā
495. Ye sabbasaṃyojanavippamuttā
496. Rāgañca dosañca pahāya mohaṃ
497. Yesu na māyā vasati na māno
498. Ye ve na taṇhāsu upātipannā
399. Yesaṃ taṇhā natthi kuhiñci loke
[BJT Page 148] [\x 148/]
501. Ye vitarāgā susamābhitindriyā
502. Samitāvino citarāgā akopā
503. Jahitvā jātimaraṇaṃ asesaṃ
504. Ye attadipā civaranti loke
505. Ye hettha jānanti yathā yathā idaṃ
506. Yo vedagu jhānarato satimā
1. Agahā - mu2
[BJT Page 150] [\x 150/]
508. Yo yācayogo dānapati gahaṭṭho
509. Yajassu yajamāno māghāti (bhagavā)
510. So vitarāgo pavineyya dosaṃ
511. Kosujjhati muccati khajjhati ca
512. Yo yajati tividhaṃ puññasampadaṃ (māghāti bhagavā)
Māghasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
1. Bhāvayamapapamānaṃ - machasaṃ
[BJT Page 152] [\x 152/]
Atha kho sabhiyo paribbajāko tassā devatāya santike te pañhe uggahetvā ye te samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā [PTS Page 092] [\q 92/] bahujanassa, yeyyathidaṃ: purāṇo kassapo1- makkhali gosālo ajito kesakamabalopakudho kaccāyano sañajayo bellaṭṭhi putto nigaṇṭhonātaputto. Te upasaṅkamitvā te pañeha pucchati, te sabhiyena paribbajakena pañeha puṭṭhā na sampāyanti. Asampāyantā kopañca dosañca appaccayañca pātukaronti, api ca sabhiyaññeva paribbājakaṃ paṭipucchanti. Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: ye kho te honto samaṇabrāhmaṇā saṅghino gaṇino gaṇācariyā ñātā yasassino titthakarā sādhusammatā bahujanassa, seyyathīdaṃ. Purāṇo kassapo makkhali gosālo ajito kesakamabalopakudho kaccāyano sañajayo bellaṭṭhi putto nigaṇṭhonātaputto. Te mayā pañeha puṭṭhā na sampāyanti asampāyanatā kopañca dosañca appaccayañca pātukāronti, api ca mamaññevettha paṭipucchanti, yannunāhaṃ hināyāvattitvā kāme paribhuñejayyanti.
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi: ayampi samaṇo gotamo saṅghi ceva gaṇi ca gaṇācariyo ca ñāto yasassi titthakaro sādhusammāto bahujanassa, yannunāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā ime pañeha puccheyyanti.
1. Puraṇakassapo - mu a.
[BJT Page 154] [\x 154/]
Atha kho sabhiyo paribbājako yena rājāhaṃ tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena rājagahaṃ veḷuvanaṃ kalandakanivāpo, yena bhagavā tenupaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ samemādi, sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ1vitisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho sabhiyo paribabājako bhagavantaṃ gāthāya ajjhāhi:
513. Kaṅkhi vecikicchi āgamaṃ (iti sabhiyo)
514. Durato āgato si sabhiyā (ti bhagavā)
515. Puccha maṃ sabhiya pañhaṃ yaṃ kiñci manasicchasi,
Atha kho sabhiyassa paribbājakassa etadahosi, acchariyaṃ vata bho abbhutaṃ vata bho yaṃvatāhaṃ aññesu samaṇabrāhmaṇesu okāsakammamattampi nālatthaṃ, taṃ me idaṃ samaṇenagotamena okāsakammaṃ katanti attamano pamodito udaggo pitisomanassajāto bhagavantaṃ pañhaṃ pucchi:
1. Sāraṇiṃ - machasaṃ mu. 2
[BJT Page 156] [\x 156/]
517. Pajjena katena antanā (sabhiyāti bhagavā)
518. Sabbattha upekkhako2- satimā
519. Yassindriyāni bhāvitāni
520. Kappāni viceyya kevalāni
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā attamano pamodito udaggo pitisomanassajāto bhagavantaṃ uttariṃ pañahaṃ pucchi:
521. Kiṃ pattinamāhu brāhmaṇaṃ (iti sabhiyo)
1. Byākarohi - machasaṃ 2. Upekhako - mu 2 3. Nibabijaja mu 1
[BJT Page 158] [\x 158/]
523. Samitāvi pahāya puññapāpaṃ
524. Ninhāya1- sabbapāpakāni
525. Āguṃ na karoti kiñci loke
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā attamano pamodito udaggo pitisomanassajāto bhagavantaṃ uttariṃ pañahaṃ pucchi:
526. Kaṃ khettajinaṃ vadanti buddhā (iti sabhiyo)
527. Khettāni viveyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)
528. Kosāni viveyya kevalāni
1. Ninnahāya mu, 1 2. Pavuccati - mu 1, 2
[BJT Page 160] [\x 160/]
530. Asatañca satañca ñatvā dhammaṃ
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā attamano pamodito udaggo pitisomanassajāto bhagavantaṃ uttariṃ pañahaṃ pucchi:
531. Kiṃ pattinamāhu vedaguṃ (iti sabhiyo)
532. Vedāni viceyya kevalāni (sabhiyāti bhagavā)
533. Anuvicca papañcanāmarūpaṃ
534. Virato idha sabbapāpakehi
535. Yassasasu lutāni bandhanāni
1. Saṅgachālamaticca - mu 2 2. Yāni patthi - mu
[BJT Page 162] [\x 162/]
536. Kiṃ pantinamāhu sottiyaṃ (iti sabhiyo)
537. Sutvā sabbadhammaṃ abhiññāya loke (sabhiyāti bhagavā)
538. Chetvā āsavāni ālayāni
539. Yo idha caraṇesu pantipanto
540. Dukkhavepakkaṃ yadatthi kammaṃ
Atha kho sabhiyo paribbājako bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā attamano pamodito udaggo pitisomanassajāto [PTS Page 100] [\q 100/] uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā yena bhagavā tena ñajaliṃ pāṇāmetvā bhagavantaṃ samamukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi:
1. Vimuttacitetā - machasaṃ
[BJT Page 164] [\x 164/]
542. Antagu'si pāragu dukkhassa
543. Yaṃ me kaṃkhitamaññāsi
544. Yā me kaṅkhā pure āsi taṃ me vyākāsi cakkhumā,
545. Upāyāsā ca te sabbe viddhastā vinalikatā,
546. Tassa te nāga nāgassa mahāvīrassa bhāsato,
547. Namo te purisājañña nāmo te purisuttama,
548. Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā tuvaṃ mārābhibhu muni,
549. Upadhi te samatikkantā āsavā te padāḷitā,
550. Puṇḍarikaṃ yathā vaggu toye na upalippati,
[BJT Page 166] [\x 166/]
Sace bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajajaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ catutāro māse parivasanti, catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhupabbājenatti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṃ vassānaṃ accayena āradadhacittā bhikkhu pabbājentu upasampādentu bhikkhubhāvāyāti. Alattha kho sabhiyo paribbājako bhagavato santake pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ, dacirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko cupakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharatto na cirasse ca yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti.
Tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khiṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇiṃ nāparaṃ itthāntāyāti abbhaññāsi aññataro ca kho panāyasmā sabhiyo arahattaṃ ahositi.
Sabhiyasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi [PTS Page 103] [\q 103/] yena āpaṇaṃ nāma aṅguttarāpānaṃ nigamo tadavasari, assosi kho keṇiyo jaṭilo samaṇo khulu bho gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṃ anuppatto, taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo nitti saddo abbhuggato "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti so imaṃ lokaṃ sadevakaṃ samārakaṃ sabrahamakaṃ sassamaṇabrāhmaṇiṃ pajaṃ sadevamunassaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedeti, so dhammaṃ deseti ādikalyāṇa majjhe kalyāṇaṃ pariyosānakalyāṇaṃ sātthaṃ sabyañajanaṃ kevalaparipuṇaṇaṃ pariyuddhaṃ brahmacariyaṃ pakāseti, sādhu kho pana tathārūpānaṃ arahataṃ dasasnaṃ hoti'ti.
[BJT Page 168] [\x 168/]
Atha kho keṇiyā jaṭilo bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito bhagavantaṃ etadavoca: adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃsaddhiṃ bhikkhusaṅghenāti, evaṃ vutto bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca: mahā keṇiya, bhikkhusaṅgho [PTS Page 104] [\q 104/] aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, tvañca kho brāhmaṇesu abhippasannoti. Dutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca kiñcāpi bho gotama, mahā bhikkhasaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti, tutiyampi kho keṇiyo jaṭilaṃ etadavoca mahā keṇiya, bhikkhasaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, tvañca kho brāhmaṇesu abhippasannoti, tutiyampi kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca kiñcāpi bho gotama, mahā bhikkhasaṅgho aḍḍhateḷasāni bhikkhusatāni, ahañca brāhmaṇesu abhippasanno, adhivāsetu me bhavaṃ gotamo svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti, bhikkhusaṅghenāti,
Adhivāsesi bhagavā tuṇahibhāvena.
Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyasā yena sako assame tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā mittā macce ñātisālohite āmantesi: suṇantu me bhavanetā mittā macacā ñātisālohitā samaṇo me gotamo nimantito svātanāyabhattaṃ sadadhiṃ bhikkhusaṅghena yena me kāyaveyyāvaṭikaṃ kareyyāthiti.
Evaṃ hoti kho keṇiyassa jaṭilassa mittāmaccā ñātisālohitā keṇiyassa jaṭilassa paṭissutvā appekacce uddhanānani khaṇanti, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanti dhovanti, appekacce udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti. Keṇiyo pana jaṭilo sāmaṃyeva maṇḍalamālaṃ paṭiyādeti.
[BJT Page 170] [\x 170/]
Atha kho solā brāhmaṇo tihi māṇavakasatehi parivuto jaṅghāvihāraṃ anucaṅkammāno anuvicaramāno yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Addasā kho solo brāhmaṇo keṇiyasmiṃ jaṭile appekacce uddhanānani khaṇante, appekacce kaṭṭhāni phālenti, appekacce bhājanti dhovanti, appekacce udakamaṇikaṃ patiṭṭhāpenti, appekacce āsanāni paññāpenti. Keṇiyaṃ pana jaṭilaṃ sāmaṃyeva maṇḍalamālaṃ paṭiyādentaṃ disvā keṇiyaṃ jaṭilaṃ etadavoca:
Kinnu bhoto keṇiyassa āvāho vā bhavissati, vihāho vā bhavissati, mahāyañño vā pacucapaṭṭhito, rājā vā māgadho seniyo bimbisāro nimantino svātanāya saddhiṃ balakāyenāti.
Na me sela, āvāho bhavissati, napi vihābho bhavissati napi rājā māgadho seniyeba bimbisāronimatti tosmātanāyasaddhiṃ balakāyena, api ca kho me mahāyañe ñā paccupaṭṭhito atithi. Samaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito aṅguttarāpesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ aḍḍhateḷasehi bhikkhusatehi āpaṇaṃ anuppatto, taṃ kho pana bhavantaṃ [PTS Page 106] [\q 106/] gotamaṃ evaṃ kalyāṇo nitti saddo abbhuggato "itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidu anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā"ti so me nimattito svātanāya saddhiṃ bhikkhusaṅghenāti.
Buddhoti kho bho keṇiya, vadesi? Buddhoti bho sela, madāmi, buddhoti bho keṇiya, vadesi? Buddhoti bho sela vadāmiti.
[BJT Page 172] [\x 172/]
Kahaṃ pana bho keṇiya, etarahi so bhavaṃ gotamo viharati arahaṃ sammā sammuddho'ti.
Evaṃ vutte keṇiyo jaṭilo dakkhiṇaṃ bāhaṃ paggahetvā selaṃ brāhmaṇaṃ etadavoca: yenesā [PTS Page 107] [\q 107/] bho sela nilavanarājiti,
Atha kho selo brāhmaṇo tihi māṇavakasatehi saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkakami, atha kho selo brāhmaṇo te māṇavake āmantesi: appasaddā honto āgacchantu pāde padaṃ nikkhipantā, durāsadā hi te bhagavanto sīhāva ekavarā, yadā vāhaṃ bhonto, samaṇena gotamena saddhiṃ manteyyaṃ mā me bhonto, antarantarā kathaṃ opātetha, kathāpariyosānaṃ me bhavanto āgamentuti.
Atha kho selo brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi, sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ1vitisāretvā ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho selo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsamahāpurisalakkhanāni samannesi2, addasā kho solo brāhmaṇo bhagavato kāye dvattiṃsa mahāpuraghalakkhaṇāni yebhuyyena ṭhapetvā dve, dvisu mahāpurisalakkhaṇesu kaṅkhati vicikicchati nādhimuccati na sampasidati, kosohite ca catthaguyhe pahutajivhatāya ca,
1. Sāraṇiyaṃ - machasaṃ, mu -2 2. Samamanenasi - machasaṃ, mu2,
[BJT Page 174] [\x 174/]
Atha kho selassa brahmaṇassa etahosi samannāgato kho samaṇo gotamo dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi paripuṇṇehi no aparipuṇṇehi no ca kho naṃ jānāmi buddho vā no vā, sutaṃ kho pana metaṃ brāhmaṇānaṃ vuddhānaṃ mahallakānaṃ ācariyapācariyānaṃ hāsamānānaṃ, ye te bhavanti arahanto sammāsambuddho te sakevaṇṇe bhaññamāne attānaṃ pātukarontiti, yannunāhaṃ samaṇaṃ gotamaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthaveyyanti, atha kho sele brāhmaṇo bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi.
551. Paripuṇṇakāyo suruci sujāto cārudasasano,
552. Narassa hi sujātassa ye bhavanti viyañajanā
553. Pasannanetto sumukho brahā uju patāpavā,
554. Kalyāṇadassano bhikkhu kañcanasannibhattaco,
1. Suvaṇaṇavaṇeṇati - sīmu 2
556. Khattiyā bhojarājāno anuyuttā bhavatti te,
557. Rājāhamasmi1- sela (iti bhagavā ) dhammarājā anuttaro,
558. Sambuddho paṭijānāsi (i tiselo brāhmaṇo) dhammarājā
559. Konu senāpita bhoto sāvako satthudanthayo,
560. Mayā pavattitaṃ cakkaṃ (selāti bhagavā) dhammacakkaṃ anuttaraṃ,
561. Abhiññeyyaṃ abhiññātaṃ bhāvetabbañca bhāvitaṃ,
562. Vinayassu mayi kaṅkhaṃ adhimuccassu brāhmaṇa,
563. Yesaṃ vo dullabho loke pātubhāvo abhiṇahaso,
564. Brahmabhuto atitulo mārasenappamaddano,
565. Imaṃ bhonto nisāmetha yathā bhāsati cakkhumā,
1. Rājāhamasmiṃ - simu 2
[BJT Page 178] [\x 178/]
567. Yo maṃ icchati anthetu yo vā nicchati gacchatu,
568. Etañce ruccati bhoto sammāsambuddhasāsanaṃ,
569. Brāhmaṇā tisatā ime yāvanti pañajalikatā,
570. Svākkhātaṃ brahmacariyaṃ (selāti bhagavā) sandiṭṭhikamakalikaṃ,
Alattha kho selo brāhmaṇo sapariso bhagavato santike pabbajjaṃ alattha upasampadaṃ. Atha kho keṇiyo jaṭilo tassā attiyā accayena sake assame paṇitaṃ khādaniyaṃ bhojaniyaṃ paṭiyādāpetvā bhagavato [PTS Page 111] [\q 111/] kālaṃ ārocāpasi, kālo bho gotama niṭṭhitaṃ bhattanti.
Atha kho bhagavā pubbanahasamayaṃ nivāsetvā pattacivaramādāya yena keṇiyassa jaṭilassa assamo tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi, saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho keṇiyo jaṭilo buddhapamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇitena khādaniyena bhojaniyena sahatthā santappesi sampavāresi. Atha kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ bhuttāmiṃ onitapattapāṇiṃ aññataraṃ nicaṃ āsanaṃ gahetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho kheṇiyaṃ jaṭilaṃ bhagavā imāhi gāthāhi anumodi.
571. Aggihuttamukhā yaññā sāvitti chandaso mukhaṃ,
572. Nakkhattānaṃ mukhaṃ cando ādicco tapataṃ mukhaṃ,
[BJT Page 180] [\x 180/]
Khiṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ kataṃ karaṇiyaṃ nāparaṃ itthāntāyāti. Abbhaññāsi aññataro ca kho panāyasmā selo sapariyo arahataṃ ahosi.
Atha kho āyasmā selo sapariyo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tena ñajaliṃ papaṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi.
573. Yaṃ taṃ saraṇamāgamma ito aṭṭhami cakkhuma,
574. Tuvaṃ buddho tuvaṃ satthā tuvaṃ mārābhābhu muni,
575. Upadhi samatikkantā āsavā te padālitā,
576. Bhikkhavo tisatā ime tiṭṭhanti pañajalikatā,
Selasuttaṃ niṭṭhitaṃ
++++
[BJT Page 182] [\x 182/]
587. Nahi runtena sokena santiṃ pappoti cetaso,
588. Kiso vicaṇṇo bhavati bhiṃsamattānamattatā,
589. Sokamappajahaṃ janatu bhiyeyā dukkhaṃ nigacchati,
590. Aññepi passa gamine yathākammupage nare,
591. Yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā,
592. Api ce vassasataṃ jive bhiyo vā pana mānavo,
593. Tasmā arahato sutvā vineyya paridevitataṃ1,
594. Yathā saraṇamādintaṃ vārinā parinibbuto,
595. Paridevaṃ pajappañca domanassañca attano,
596. Abbuḷhasallo asito santiṃ pappuyya cetaso,
Sallasuttaṃ niṭṭhitaṃ
1. Paridevinaṃ - mu 2
[BJT Page 186] [\x 186/]
577. Animittamanaññātaṃ maccānaṃ idha jīvitaṃ,
578. Nahi so upakkamo atthi yena jātā na miyare,
579. Phalānamiva pakka naṃ pāto patanato bhayaṃ,
580. Yathāpi kumbhakārassa katā mattikabhājanā,
581. Daharā ca mahantā ca ye bālā ye ca paṇḍitā,
582. Tesaṃ maccuparetānaṃ gacchataṃ paralokato,
583. Pekkhataṃ yeva ñātinaṃ passa lālapataṃ puthu,
584. Evamabbhāhato loko maccunā ca jarāya ca,
585. Yassa maggaṃ na jānāsi āgatassa gatassa vā,
586. Paridevayamāno ce kañci atthaṃ udabbahe,
1. Bhedapariyantā - machasaṃ
[BJT Page 188] [\x 188/]
598. Tevijjānaṃ yadakkhātaṃ nanu kevalino'sma se,
599. Tesaṃ no jātivādasmiṃ vivādo atthi gotama,
600. Te na sakkoma saññapetuṃ aññamaññaṃ mayaṃ ubho,
601. Candaṃ yathā khayātitaṃ pecca pañajalikā janā,
602. Cakkhuṃ loke samuppannaṃ mayaṃ pucchāma gotamaṃ,
603. Tesaṃ vohaṃ vyakkhissaṃ (vāseṭṭhāti bhagavā) anupubbaṃ yathātathaṃ
604. Tiṇarukekhapi jānātha na cāpi paṭijānare,
605. Tato kīṭe paṭaṅge ca yāca kuntakipillike,
606. Catuppade pi jānātha khuddake ca mahallake,
[PTS Page 115] [\q 115/]
Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe, tena kho pana samayena sambahulā abhiññātā brāhmaṇamahāsālā icchānaṅgale paṭivasanti, seyyathīdaṃ vaṅki brāhmaṇo tārukkho brāhmaṇo, pokkharasāti brāhmaṇo jānussoni bruhmaṇo todeyya brāhmaṇo aññe ca abhiññātā abhiññatā brahmaṇamahāsāḷā. Athakho vāseṭṭhabhāradvāja naṃ māṇavānaṃ jaṅghāvihāraṃ anuvaṅkammānānaṃ1 anuvivaramānānaṃ2 ayamantarā kathā udapādi, kathaṃ bho brāhmaṇo hetiti.
Bhāradvājo māṇavo eva māha: yato kho bho ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca saṃsuddhagahaṇiko yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena ettāvatā kho brāhmaṇo hotiti.
Vāseṭṭho māṇavo eva māha: yato kho bho silavā ca hoti vattasampanno ca ettāvatā kho brāhmaṇo hotiti. Neva kho asakkhi bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhaṃ [PTS Page 116] [\q 116/] māṇavaṃ saññapetuṃ, na pana asakkhi vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavañca saññapetuṃ.
Atha kho vāseṭṭho māṇavo bhāradvājaṃ māṇavaṃ āmantesi: ayaṃ kho bhāradvājasamaṇo gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito ivachānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe, taṃ kho pana bhavannaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato: itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaranasampanne sugato lovidu anuttaro purisadhammasārathi sāttā devamanussānaṃ buddho bhagavāti. Āyāma bho bhāradvāja, yena samaṇo gotamo tenupasaṅkamissāma, upasaṅkamitvā samaṇaṃ gotamaṃ etamatthaṃ pucchissāma, yathā no samaṇo gotamo vyākarissati tathā naṃ dhāressāmāti. Evaṃ hoti kho bhāradvājo māṇavo vāseṭṭhassa māṇavassa paccassosi.
Atha kho visaṭṭhabhāradvājā māṇavā yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodiṃsu sammodaniyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinno kho vāseṭṭho māṇavo bhagavantaṃ gāthāya ajjhābhāsi.
1. Anuvaṅkayanatānaṃ - machasaṃ anucaṅkamānānaṃ - mu2 2. Anuvīcarantānaṃ -machasaṃ
[BJT Page 190] [\x 190/]
608. Tato macche'pi jānātha odake vārigocare,
609. Tato pakkhipi jānātha sattayāne vibhaṅgame,
610. Yathā etāsu jātisu liṅgaṃ jātimayaṃ puthu,
611. Na kesehi na sisena na kaṇṇehi na akkhihi
612. Na givāya na aṃsehi na udarena na piṭṭhiyā,
613. Na bhatthehi na pādehi nāṅgulihi nakhehi vā,
615. Yo hi koci manussesu gorakkhaṃ upajīvati,
616. Yo hi koci manussesu puthu sippena jīvati,
617. Yo hi koci manussesu puthu vohāraṃ upajīvati,
[BJT Page 192] [\x 192/]
619. Yo hi koci manussesu adinnaṃ upajīvati,
620. Yo hi koci manussesu issatthaṃ upajīvati,
621. Yo hi koci manussesu porohiccena jīvati,
622. Yo hi koci manussesu gāmaṃ raṭṭhañca bhuñjati,
623. Navā'haṃ brāhmaṇaṃ brūmi yonijaṃ mattisambhavaṃ,
624. Sabbasaṃyojanaṃ jetvā yo ve na paritassati,
625. Chetvā naddhiṃ varattañca sandānaṃ sahanukkamaṃ,
526. Akkosaṃ vadhabandhañca aduṭṭho yo titikkhati,
527. Akkodhanaṃ vatavannaṃ silavannaṃ anussadaṃ,
1. Socājivo - simu 2
[BJT Page 194] [\x 194/]
629. Yo dukkhassa pajānāti idhe'va khayamattano,
630. Gambhirapaññaṃ medhāviṃ maggāmaggassa kovidaṃ,
631. Asaṃsaṭṭhaṃ gahaṭṭhehi anāgārehi cubhayaṃ,
632. Nidhāya daṇḍaṃ bhutesu tasse thāvaresu ca,
633. Aviruddhaṃ viruddhesu attadaṇḍesu nibbutaṃ,
634. Yassa rāgo ca doso ca māno makkho ca pātito,
635. Akkakasaṃ viññapaniṃ giraṃ saccaṃ udiraye,
636. Yo'dha dighaṃ va rassaṃ vā aṇuṃ thulaṃ subhāsubhaṃ,
1. Limpati - simu 2
[BJT Page 196] [\x 196/]
638. Yassālayā na vijjanti aññāya akathaṃkathi,
639. Yodha puññaṃ ca pāpāñca ubhosaṅgaṃ upacacagā,
640. Candaṃ ca vimalaṃ suddhaṃ vippasannamanāvilaṃ,
641. Yo imaṃ palipathaṃ duggaṃ saṃsāraṃ mohamaccagā,
642. Yodhaṃ kāme pahatvāna anāgāro paribbaje,
643. Yodha taṇhaṃ pahatvāna anāgāro paribbaje,
644. Hitvā mānusakaṃ yogaṃ dibbaṃ yogaṃ upaccagā,
645. Hitvā ratiñca aratiñca sitibhūtaṃ nirūpadhiṃ,
[BJT Page 198] [\x 198/] [PTS Page 122] [\q 122/]
646. Cuti yo vedi sattānaṃ upapattiñca sabbaso,
647. Yassa gatiṃ na jānanni devā gandhabbamānusā,
648. Yassa pure ca pacchā ca majjhe ca natthi kiñcanaṃ,
649. Usabhaṃ pavaraṃ viraṃ mahesiṃ vijitāvinaṃ,
650. Pubbe nivāsaṃ yo vedi saggāpāyañca passati,
651. Samaññā hesā lokasmiṃ nāmagottaṃ pakappitaṃ1-
652. Digharattamanusayitaṃ diṭṭhigatamajānataṃ,
653. Na jaccā brāhmaṇo hoti na jaccā hoti abrāhmaṇo
654. Kassako kammanā hoti sippiko hoti kammanā,
655. Coropi kammanā hoti yodhājivopi kammanā,
1. Tapasasinaṃ - simu 2. Pakapapitaṃ tamahaṃ brūmibrāhmaṇaṃ - simu
[BJT Page 200] [\x 200/][PTS Page 123] [\q 123/]
656. Evametaṃ yathābhūtaṃ kammaṃ passanti paṇḍitā,
657. Kammānā vattati loko kammanā vattati pajā,
658. Tapena brahmacariyena saṃyamena damena ca,
659. Tihi vijjāhi sampanno santo khiṇāpunabbhavo,
Evaṃ vutte vāseṭṭhabhāradvājā māṇavo bhagavantaṃ etadavocuṃ: abhikkantaṃ bho goma seyyathāpibho gotama, kikkujjitaṃ vā ukkujjeya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, muḷhassavā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintiti, evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito, ete mayaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāma dhammañca bhikkhusaṅghañca, upāsake no bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ2- saraṇaṃ gatanti.
Vāseṭṭhasuttaṃ niṭṭhitaṃ.
Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍakassa ārāme atha kho kokāliko bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā [PTS Page 124] [\q 124/] ekamantaṃ nisīdi, ekamantaṃ nisinno kho kokāliko3- bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca:
Pāpicchā bhante sāriputtamoggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatāti. Evaṃ vutte bhagavā kokakālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca:
1. Paṭiccasamuppāda dasasā - machasaṃ 2. Pāṇupete - machasaṃ 3. Kokāliyo - mu
[BJT Page 202] [\x 202/]
Dutiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kiñcāpi me bhanne bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputta moggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatāti,
Dutiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca: māhevaṃ kokālika māhevaṃ kokālika pāsadehi kokālika sāriputta moggallānesu cittaṃ, pesalā sāriputta moggallānāti.
Tatiyampi kho kokāliko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca: kiñcāpi me bhanne bhagavā saddhāyiko paccayiko, atha kho pāpicchāva sāriputta moggallānā pāpikānaṃ icchānaṃ vasaṃ gatāti,
Tatiyampi kho bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca: māhevaṃ kokālika māhevaṃ kokālika pāsadehi kokālika sāriputta moggallānesu cittaṃ, pesalā sāriputta moggallānāti.
Atha kho kokāliko bhikkhu uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Acirapakkantassa ca kokālikassa bhikkhuno sāsapamattihi piḷakāhi sabbo kāyo phuṭho1- ahosi. Sāsapamattiyo hutvā muggamattiyo ahesuṃ. Muggamattiyo hutvā kaḷāyamattiyo ahesuṃ. Kaḷāyamattiyo hutvā kolaṭṭhi mattiyo ahesuṃ. Kolaṭṭhimattiyo [PTS Page 125] [\q 125/] hutvā kola mattiyo ahesuṃ. Kola mattiyo hutvā āmalakamattiyo ahesuṃ. Āmalakamattiyo hutvā belumasalāṭukamattiyo ahesuṃ belumasalāṭukamattiyo hutvā billa mattiyo ahesuṃ. Billamattiyo hutvā pabhijjiṃsu, pubbañca lohitañca pagaghariṃsu.
1. Phuṭṭho - si. Mu.
[BJT Page 204] [\x 204/]
Atha kho brahmā sahampati abhikkannāya rattiyā abhikkanta vaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca: kokāliko bhante bhikkhu kālakato. Kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumanirayaṃ upapanno sāriputta moggallānesu cittaṃ āghātetvāti. Idamavoca brahma sahampati, idaṃ vatvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Atha kho bhagavā tassa rattiyā accayena bhikkhu āmantesi: idaṃ idaṃ bhikkhave rattiṃ brahamā sahampati abhikkannāya rattiyā abhikkanta vaṇṇo kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca: kokāliko bhante bhikkhu kālakato. Kālakato ca bhante kokāliko bhikkhu padumanirayaṃ upapanno sāriputta moggallānesu cittaṃ āghātetvāti. Idamavoca brahma sahampati, idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ [PTS Page 126] [\q 126/] etadavoca: kivadighaṃ nu kho bhante padume niraye āyuppamāṇanti,
Dīghaṃ kho bhikkhu padume niraye āyuppamāṇaṃ, taṃ na sukaraṃ saṅkhātuṃ ettakāni vassāni iti vā ettakāni vassasatāni iti vā ettakāni vassasahassāni iti vā ettakānivassasatasahassāni itivāti.
Sakkā pana bhante upamaṃ kātunti.
Sakkā bhikkhunī bhagavā avoca: seyyathāpi bhikkhu visati khāriko kosalako tivalavāhotato puriso vassasatassa vassasahassassa accayena ekamekaṃ tilaṃ uddhareyyakhippataraṃ kho so bhikkhu visati khāriko kosalako tilavāho iminā upakkamena parikkhayaṃ pariyādānaṃ gaccheyya, nattheva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu visati abbudā nirayā evameko nirabbudo nirayo, seyyathāpi bhikkhu visati nirababudā nirayā evameko ababo nirayo, seyyathāpi bhikkhu visati ababā nirayā evameko ahaho nirayo,
1. Upapajji - si. Mu.
[BJT Page 206] [\x 206/]
660. Purisassa hi jātassa kuṭhāri jāyate mukhe,
661. Yo nindiyaṃ pasaṃsati taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo,
662. Appamatto ayaṃ kali yo akkhesu dhana parājayo,
663. Sataṃ sahassānaṃ nirababudānaṃ
664. Abhūtavādi nirayaṃ upeti
665. Yo appaduṭṭhassa narassa dussati
[BJT Page 208] [\x 208/]
667. Mukhaduggavibhūta anariya
668. Rajamākirasi abhitāya
669. Nabhi nassati kassaci kammaṃ
670. Ayosaṃkusamāhataṭṭhānaṃ
671. Na hi vaggu vadanti vadantā
672. Jālena ca onahiyānā
1. Gacchasi - machasaṃ 2. Sayanti - machasaṃ
[BJT Page 210] [\x 210/]
674. Atha pubbalohitamisse
675. Puḷavāvasathe salilasmiṃ
676. Asipattavanaṃ pana tiṇhaṃ
677. Atha vetaraṇiṃ pana duggaṃ
678. Khādanti hi tattha rudanne
679. Kicchā vatāyaṃ idha vutati
[BJT Page 212] [\x 212/]
681. Yāva dukkhā nirayā idha vuttā
Kokālikasuttaṃ niṭṭhitaṃ
682. Ānandajāte tidasagaṇe patite
683. Disvāna deve muditamane udagge
684. Yadāpi āsi asurehi saṅgamo
685. Selenti gāyanti ca vādayanti ca
[BJT Page 214] [\x 214/]
687. So sabbasattuttamo aggapuggalo
688. Taṃ saddaṃ sutvā turitamavaṃsari so
689. Tato kumāraṃ jalitamiva suvaṇṇaṃ
690. Disvā kumāraṃ sikhimiva pajjalattaṃ
691. Anekapākhañca sahassamaṇḍalaṃ
692. Disvā kaṇhasirivahayo isi
1. Sukhattāya - machaùaṃ
[BJT Page 216] [\x 216/]
694. Athattano gamanamanussaranno
695. Disvāna sakeyya isimavoca akallye
696. Sambodhiyaggaṃ phusissatāyaṃ kumāro
697. Mamañca āyu na ciramidhāvaseso
698. So sākiyānaṃ vipulaṃ janetvā pitiṃ
699. Buddhoti ghosaṃ yadaparato suṇāsi
1. Jigisako - machasaṃ 2. Susasaṃ - simu 1
[BJT Page 218] [\x 218/]
700. Tenānusiṭṭho hitamanasena tādinā
701. Sutvāna ghosaṃ jinavaracakkavattane
Catthugāthā.
702. Aññātametaṃ vacanaṃ asitassa yathātathaṃ
703. Anagāriyupetassa bhikkhacariyaṃ jigiṃsato1,
704. Moneyyaṃ te apaññissaṃ (iti bhagavā)
705. Samānabhāgaṃ2- kubbetha gāme akkuṭṭhavanditaṃ,
706. Uccāvacā ticcharanti dāye aggisikhupamā,
707. Virato methunā dhammā hitvā kāme parocare.
1. Jigisato - machasaṃ 2. Bhāvaṃ - simu 1
[BJT Page 220] [\x 220/]
709. Hitvā icchañca lobhañca yattha satto puthujjano,
711. Sapiṇḍacāraṃ caritvā vanannamabhihāraye,
712. Sajhānapasuto dhīro vanante ramito siyā,
713. Tato ratyā vivasane gāmantamabhihāraye,
714. Na muni gāmamāgamma kulesu sahasā care,
715. Alatthaṃ yadidaṃ sādhu nālatthaṃ kusalaṃ iti,
716. Sa pattapāṇi vicaranto amugo mugasammato,
[BJT Page 222] [\x 222/]
718. Yassa ca visatā natthi chinnasotassa bhikkhuno,
719. Moneyyaṃ te upaññissaṃ (iti bhagavā)
720. Alinacitto ca sipā na cāpi bahu cintaye,
721. Ekāsanassa sikkhethakha samaṇupāsanassa ca,
722. Atha bhāsihi dasadisā
723. Taṃ nadihi vijānātha sobebhasu padaresu ca,
724. Yadunakaṃ taṃ saṇati yaṃ puraṃ sattameva taṃ,
725. Yaṃ samaṇo bahu bhāsati upetaṃ atthasaṃhitaṃ,
726. Yo ca jānaṃ samaṃ yutto jānaṃ na bahu bhāsati,
- Nālakasuttaṃ niṭṭhitaṃ. -
[BJT Page 224] [\x 224/]
Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātu pāsāde, tena kho pana samayena bhagavā tadahuposathe pannarase puṇṇāya puṇṇamāya rattiyā bhikkhusaṅghaparivuto abbhokāse nisinno hoti. [PTS Page 140] [\q 140/] atha kho bhagavā tuṇhibhūtaṃ tuṇhibhūtaṃ bhikkhusaṅghaṃ anuciloketvā bhikkhu āmantesi.
Ye te bhikkhave, kusalā dhammā ariyā niyyānikā sambodha gāmino, tesaṃ vo bhikkhave, kusalānaṃ dhammānaṃ ariyānaṃ niyyānikānaṃ sambodhagāminaṃ kā upanisā samaṇāyāti. Iti ce bhikkhave, pucchitāro assu te evamassu vacaniyā: yāvadeva dvayatānaṃ dhammānaṃ yathābhūtaṃ ñāṇāyāti,
Kiñca dvayataṃ vadetha:
Idaṃ dukkhaṃ ayaṃ dukkhasamudayo'ti ayamekānupassanā, ayaṃ dukkhanirodho, ayaṃ dukkhanirodhagāminipaṭipadā'ti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
727. Ye dukkhaṃ nappajānanti atho dukkhassa sambhavaṃ
[BJT Page 226] [\x 226/]
729. Ye ca dukkhaṃ pajānanti atho dukkhassa sambhavaṃ,
730. Cetovimuttisampannā atho paññāvimuttiyā,
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ mbhoti. Sabbaṃ upadhipaccayāti, ayamekānupassanā, upādhinaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
731. Upadhinidhānā pabhavanti dukkhā
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assu siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ mbhoti. Sabbaṃ avijjāpaccayāti, ayamekānupassanā, avijjāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
[BJT Page 228] [\x 228/][PTS Page 142] [\q 142/]
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ mbhoti. Sabbaṃ saṅkhārapaccayāti, ayamekānupassanā, saṅkhāra naṃ tveva asesa virāganirodhā natti dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
734. Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ saṅkhārapaccayā,
735. Etamādinavaṃ ñatvā dukkhaṃ saṅkhārapaccayā,
736. Sammaddasā vedaguno sammadaññāya paṇḍitā,
737. Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ viññāṇapaccayā,
1. Nate gacchanti sunabbhavaṃ machasaṃ
[BJT Page 230] [\x 230/]
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti. Sabbaṃ phassapaccayāti, ayamekānupassanā, phassassa tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
739. Tesaṃ phassaparetānaṃ bhavasotānusārinaṃ,
740. Ye ca phassaṃ pariññāya aññāya upasame ratā1,
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti. Sabbaṃ vedanāpaccayāti, ayamekānupassanā, vedanānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
741. Sukhaṃ [PTS Page 144] [\q 144/] vā yadi vā dukkhaṃ adukkhamasukhaṃ saha
742. Evaṃ dukkhanti ñatvāna mosadhammaṃ palokitaṃ2-
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti. Sabbaṃ taṇhāpaccayāti, ayamekānupassanā, taṇhāya tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
1. Aññāyupasame - machasaṃ 2. Palokinaṃ machasaṃ 3. Virajajati - si mu2.
[BJT Page 232] [\x 232/]
744. Etamādinaṃ ñatvā taṇhādukkhassa sambhavaṃ;
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti. Sabbaṃ upādānapaccayāti, ayamekānupassanā, upādhinaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
745. Upādānaṃ paccayā bhavo bhuto dukkhaṃ nigacchati,
746. Tasmā upādānakkhayā sammadaññāya paṇḍitā,
Siyā [PTS Page 145] [\q 145/] aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti. Sabbaṃ ārampaccayāti, ayamekānupassanā, arambhānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
747. Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ ārambhapaccayā,
748. Etamādinavaṃ ñatvā ārambhapaccayā,
749. Ucchinnabhavataṇhassa santacittassa bhikkhuno,
1. Na gacchanti punabbhavaṃ - machasaṃ 2. Anārambhe vimuttino - bahūsu
[BJT Page 234] [\x 234/]
750. Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ ārambhapaccayā,
751. Etamādinavaṃ ñatvā dukkhaṃ āhārapaccayā,
752. Ārogyaṃ sammadaññāya āsavānaṃ parikkhayā,
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti. Sabbaṃ iñajitapaccayāti, ayamekānupassanā, iñajitānaṃ tveva asesavirāganirodhā natthi dukkhassa sambhevoti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
753. Yaṃ kiñci dukkhaṃ sambhoti sabbaṃ iñjitapaccayā,
754. Etamādinavaṃ ñatvā dukkhaṃ iñajitapaccayā,
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā nissitassa calitaṃ hotiti aya mekānupassanā, anissato na calatiti ayaṃ ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
755. Anisasito na calati nisasito ca upādiyaṃ,
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā rūpehi bhikkhave āruppā1- statatarāti ayamekānupassanā, ārūppehi2nirodho sattataroti ayaṃ dutiyānupassanā. Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
757. Ye ca rūpupagā sattā ye va āruppavāsino3-
758. Ye ca rūpe pariññāya arupesu susaṇṭhitā,
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assuṃ siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahamakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya idaṃ saccanti upanijjhāyitaṃ tada' mariyānaṃ etaṃ musāti yathā bhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ayamekānupassanā, yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahamakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya idaṃ saccanti upanijjhāyitaṃ tada' mariyānaṃ etaṃ musāti yathā bhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ayamekānupassanā, yaṃ bhikkhave sadevamanussa etaṃ musāti upanijjhāyitaṃ tada mariyānaṃ etaṃ musāti yathā bhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ayaṃ dutiyānupassanā evaṃ evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
759. Anattani attamāniṃ passa lokaṃ sadevakaṃ,
760. Yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā.
1. Arūpā - machasaṃ 2. Arūpehi - machasaṃ 3. Arūpaṭaṭhāyino - ma. Cha. Saṃ
[BJT Page 238] [\x 238/][PTS Page 148] [\q 148/]
Siyā aññena'pi pariyāyena sammā dvayatānupasasnāti iti ce bhikkhave, pucchitāro assu siyātisasu vacaniyā, kathañca siyā yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahamakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya idaṃ saccanti upanijjhāyitaṃ tada' mariyānaṃ etaṃ musāti yathā bhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ayamekānupassanā, yaṃ bhikkhave sadevakassa lokassa samārakassa sabrahamakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya idaṃ dukkhanti upanijjhāyitaṃ tadamariyānaṃ etaṃ dukkhanati yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ayamekānupassanā, yaṃ bhikkhave sadevamanussa lokassa samārakassa sabrahamakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadeva manussāya idaṃ dukkhanti upanijjhāyitaṃ tada' mariyānaṃ etaṃ musāti yathābhūtaṃ sammappaññāya sudiṭṭhaṃ ayamekānupassanā,
Evaṃ sammā dvayatānupassino kho bhikkhave, bhikkhuno appamattassa ātāpito pahitattassa viharato dvinnaṃ phalānaṃ aññataraṃ phalaṃ pāṭikaṅkhaṃ diṭṭheva dhamme aññā, sati vā upādisese anāgāmitāti. Idamavoca bhagavā idaṃ vatvā sugato athāparaṃ etadavoca satthā:
762. Rūpā saddā rasā gandhā phassā dhammā ca kevalā,
763. Sadevakassa lokassa ete vo sukhasammatā,
764. Sukhanti diṭṭhamariyehi sakkāyassuparodhanaṃ,
765. Yaṃ pare sukhato āhu tadariyā āhu dukkhato,
[BJT Page 240] [\x 240/]
767. Satañca vivaṭaṃ hoti āloko passatāmiva,
768. Havarāgaparetehi bhavasotānusāribhi,
769. Ko nu aññatra mariyehi padaṃ sambuddhumarahati,
Idavamoca bhagavā, attamanā te bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti - imasmiṃ kho pana veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne saṭṭhittānaṃ bhikkhunaṃ anupādāya āsavehi cittāni vimucciṃsuti.
Dvayatānupassanā suttaṃ niṭṭitaṃ
Tassuddānaṃ:
Tassavaggassuddānaṃ: